Virszemes un gruntsūdeņu aizsardzība

Būtiski samazināt ūdeņu piesārņošanu – tas ir mērķis, uz kuru orientēts jebkura moderna atkritumu poligona projekts. Piesārņojuma cēlonis ir nokrišņu ūdens, kas lēnām uzkrājas un sūcas caur atkritumiem, izskalo to noārdīšanās produktus un beigās netīra ūdens vai tā saucamā „infiltrāta” veidā nonāk virszemes un pazemes ūdeņos. Atkritumu izvietošana Getliņu purva malā septiņdesmitajos gados tika uzsākta bez jebkādiem infiltrāta rašanās ierobežošanas, savākšanas un attīrīšanas pasākumiem, kas tipiski raksturīgs tā laika izgāztuvei. Rezultātā radās seklo gruntsūdeņu piesārņojums, kurš pamazām paplašinājās virzienā uz Daugavu. Ja arī turpmāk netiktu veikti nekādi pasākumi, piesārņojums apdraudētu arī dziļos dzeramā ūdens horizontus.

Izgāztuves radīto piesārņojumu ir grūti apturēt un likvidēt īsā laikā.

Tādēļ SIA Getliņi EKO brīdina:

Piesārņojuma zonā ūdens apgādes vajadzībām nevar izmantot seklās gruntsūdens akas, kas ierīkotas bez saskaņošanas ar Valsts ģeoloģijas dienestu. Vienlaicīgi informējam, ka šim nolūkam var izmantot pilsētas centralizēto ūdens apgādes sistēmu un dziļurbumus, kas ierīkoti artēziskā ūdens horizontos un ir saskaņoti ar Valsts ģeoloģijas dienestu.

Pirms Getliņu projekta uzsākšanas 80-90. gados tika mēģināts ierobežot piesārņojuma izplatīšanos ar grāvju un dīķu un dambju sistēmu apkārt izgāztuvei un vecajam atkritumu kalnam. Šie pasākumi bija maz efektīvi, jo netika ierobežota infiltrāta „ražošana” ne arī organizēta tā savākšana un attīrīšana. Šādā veidā nebija iespējams bezgalīgi uzkrāt pieaugošus netīra ūdens daudzumus, nepieļaujot tā noplūdes apkārtējā vidē.

Getliņu CSA projekta ietvaros tika veikti šādi nozīmīgākie ar ūdeņu piesārņojuma ierobežošanu saistītie pasākumi:

  1. Samazināta  infiltrāta „ražošana” vecajā atkritumu kalnā: šajā vietā pārtraukta atkritumu apglabāšana, kalns pārklāts ar 0,5m biezu māla slāni un augsni, iesēta zāle. Izveidota tīro virszemes ūdeņu novadīšanas sistēma. Vecā infiltrāta dīķa vietā ielikta tā saucamā „pēdas drena”, kas savāc atlikušo infiltrātu no vecā kalna un novada to uz attīrīšanas iekārtām.
  2. Jaunās deponēšanas vietas, jeb tā sauktās „enerģijas šūnas”, kuras šobrīd tiek izmantotas, ir aprīkotas ar pareizi sagatavotu izolējošu pamatni un drenāžu infiltrāta savākšanai un novadīšanai uz attīrīšanas iekārtām. Pēc aizpildīšanas šūnas tiek pārklātas ar izolējošu māla un augsnes slāni.
  3. Daļa savāktā infiltrāta tiek uzsildīta un atgriezta enerģijas šūnā gāzes ražošanas procesu veicināšanai.
  4. Pārējais infiltrāts pirms novadīšanas Daugavā  tiek attīrīts ūdens attīrīšanas iekārtās jeb SBR (saīsinājums nosaukumam angļu valodā „Sequence Batch Reactor”).

Projekta realizācijas laikā notikušās izmaiņas labi redzamas, salīdzinot 1999.g un 2004.g fotouzņēmumus.

Kopš 1999. gada SIA Getliņi EKO  regulāri veic virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu poligona teritorijā un tā apkārtnē, izmantojot ar Lielrīgas RVP saskaņotu programmu un akreditētas laboratorijas pakalpojumus. Regulāri tiek kontrolēti arī galvenie SBR izplūdes parametri. Rezultāti apkopoti  gada pārskatos, kuri pieejami mūsu birojā, Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rīgas domē un Stopiņu novada domē un ļauj objektīvāk spriest par veikto pasākumu ietekmi uz apkārtējās vides stāvokli.



Autortiesības: SIA Getliņi EKO © 2005
Izstrādāts: Rhino Dizaina Aģentūra © 2005
Lapas karte | Kontaktforma