Vēl aptuveni piecus gadus nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas poligonā

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, stāsta SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju, un to mēs arī esam sākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un sākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu par pārstrādi. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu sākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus. Jāpiemin, ka bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta no 2024. gada 1. janvāra visiem Latvijas iedzīvotājiem. Atkritumu dedzināšana kā viens no pārstrādes veidiem veiksmīgi papildinātu jau esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un pārvērstu elektrībā un siltumā tos atkritumus, kuru cita veida pārstrāde nav iespējama vai patērētājiem būtu ļoti dārga.

Vārdu salikums “atkritumu dedzināšana” pirmšķietami saistās ar piesārņojumu, kas tiks radīts. Tas ir kaut kas tāds, ko iedzīvotāji nevēlas redzēt savu māju tuvumā. Modernās tehnoloģijas nodrošina to, ka no atkritumiem iegūst siltumu un elektrību, un tiek izpildītas arī Eiropas Savienības prasības, kuras paredz samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz ne vairāk kā 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma – tieši tik paliek pāri pēc atkritumu sadedzināšanas.

iens no inovatīvākajiem atkritumu dedzināšanas piemēriem atrodas tepat netālu – pašā Kopenhāgenas pilsētas centrā (Amager Bakke). Dāņi ir pasaulē slaveni ar savu dzīves apmierinātību un viņi ir spējuši radīt arī veiksmīgu risinājumu, kā nodrošināt nešķirotu sadzīves atkritumu otrreizēju izmantošanu vislabākajā iespējamā veidā, padarot pilsētas un tās iedzīvotāju vajadzības par galveno prioritāti. Tādējādi, pateicoties inovatīvām tehnoloģijām, tika izveidota atkritumu dedzināšanas rūpnīca, kuras mērķis ir ražot enerģiju no savāktajiem atkritumiem. Uz rūpnīcas jumta atrodas mākslīgā slēpošanas trase, kura ļauj vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem izmēģināt spēkus slēpošanā. Dānijai savu kalnu nav, tāpēc tika lemts par labu slēpošanas trases izbūvei virs kompleksa jumta pašā Kopenhāgenas sirdī.

Tas tika atzīts par vienu no labākajiem risinājumiem Eiropā attiecībā uz energoefektivitāti, atkritumu apstrādes spēju un koncentrēšanos uz vidi, un atzinību no sabiedrības puses. Gadā sadedzinot līdz pat 400 000 tonnu atkritumu, tiek saražota elektrība 60 000 mājsaimniecībām, bet ar siltumu nodrošinātas 160 000 mājsaimniecības.

Eiropas Savienības valstu prakse rāda, ka atkritumu dedzināšana, izmantojot attīstītākās mūsdienu tehnoloģijas, ir saprātīgākais ceļš, kurā mēs ne tikai samazinām kaitējumu videi, bet arī spējam ar atkritumiem sildīt mājas, kā arī nodrošināt tās ar elektrību. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šādas rūpnīcas vēl nav. Atkritumu dedzināšanas tehnoloģiju izmantošana Latvijai nodrošinātu īpaši šobrīd nozīmīgo energoresursu neatkarību. Mūsu aptuvenie aprēķini rāda, ka ar šī brīža atkritumu daudzumu un esošā kalna pakāpenisku rekultivāciju poligons “Getliņi” spētu, piemēram, nodrošināt visus rīdziniekus ar karstā ūdens apgādi.

Jautājums par atkritumu izmantošanu kā kurināmo ir jārisina steidzami, jo tikai tā spēsim samazināt pieaugošo izmaksu ietekmi un stiprināt energoresursu neatkarību nākamajām paaudzēm.


Dalīties: