Vai esam gatavi sākt šķirot bioloģiskos atkritumus?

Ja pirms desmit gadiem mūsu straujajā dzīves ritmā atkritumu šķirošana šķita grūti iedomājama, tad pēdējo gadu laikā aizvien vairāk cilvēku Latvijā šķiro atkritumus un dara to diezgan veiksmīgi. Metālu, papīru, stiklu un plastmasu saturošu atkritumu šķirošana daudziem no mums ir kļuvusi par ikdienas neatņemamu ieradumu. Šobrīd papildus tiek šķiroti arī  bioloģiskie un tekstila atkritumi. 

Bioloģisko atkritumu, piemēram, pārtikas un dārza atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas palīdz samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonā. Otrkārt, šķirošanas rūpnīcā, kurā veic nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanu un sagatavošanu turpmākām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, citi atkritumi nonāk sausāki un tīrāki un līdz ar to tiem ir labāks turpmākās pārstrādes potenciāls. Treškārt, pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, var ražot tehnisko kompostu un biogāzi, kuru tālāk izmanto elektrības un siltuma ražošanai.

Pagājušā gada nogalē Getliņi EKO kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, SIA “CleanLiving”, SIA “CleanR” un SIA “EcoBaltiaVide” veica pirmo padziļināto bioloģisko atkritumu, kuri nonāca  Getliņi EKO bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksā no tām Rīgas apkaimēm, kas bija iesaistījušās pilotprojektā, sastāva analīzi. Pilotprojekta mērķis bija novērtēt iedzīvotāju vispārējās zināšanas un atkritumu šķirošanas paradumus, izglītot un piedāvāt ērtus uzlabojumus atkritumu šķirošanai mājsaimniecībās.

Neskatoties uz to, ka Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā pašvaldībām bioloģisko atkritumu dalīta vākšana iedzīvotājiem ir jānodrošina obligāti kopš 2021. gada 1. janvāra, Getliņi EKO ieskatā joprojām nav sasniegts pietiekams dalīti vākto bioloģisko atkritumu apjoms. 2022. gadā atkritumu apsaimniekotāji pārstrādei Getliņi EKO piegādāja mazliet vairāk kā 11 tūkstošus tonnu dalīti vāktu bioloģisko atkritumu, kas, salīdzinot ar kopējo bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes kompleksā ienākošo atkritumu plūsmu, veido tikai 15 %.

Iedzīvotāju izpratne par to, kam būtu jānonāk brūnajā bio atkritumu konteinerā bija visai atšķirīga, tomēr kopējās tendences iezīmē pozitīvu ainu. Ja mājsaimniecības izglīto un tām piedāvā ērtus šķirošanas risinājumus, piemēram, nelielus konteinerus un speciālus maisiņus (bio maisiņus), aug šķiroto atkritumu apjoms un kvalitāte. Bioloģiskie atkritumi biomaisiņos bija visrūpīgāk sašķiroti, salīdzinot ar citu maisiņu saturu. Tāpat atzinīgi jānovērtē tie šķirotāji, kuri neizmanto maisiņus. Saņemtajā bioloģisko atkritumu sastāvā visbiežāk novērotie piejaukumi bija tādi sadzīves atkritumi kā, piemēram, papīra salvetes, dzērienu iepakojums, pārtika, kas nebija izņemta no plastmasas iepakojuma, kaķu tualetes saturs. Šiem atkritumiem būtu jābūt sašķirotiem citos konteineros vai jānonāk nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā.

Viens no faktoriem, lai palielinātu motivāciju šķirot bioloģiskos atkritumus, ir ikmēneša atkritumu izvešanas rēķins. Ja šobrīd sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu izvešanas tarifs ir aptuveni līdzīgs, tad Igaunijā bioloģisko atkritumu izvešana ir uz pusi lētāka. Rīdzinieku bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekta rezultāti rāda, ka iedzīvotāju plašākai izglītošanai par to, kādus atkritumus nedrīkst ievietot bioloģisko atkritumu tvertnē, un tiešai uzrunāšanai būs vislielākā nozīme ceļā uz kvalitatīvu bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas ieviešanu ne tikai galvaspilsētā, bet arī visā Latvijā.

Lilija Dukaļska, SIA “Getliņi EKO” Vides pārvaldības daļas vadītāja


Dalīties: