Lai gan saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju vairāk nekā puse Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nezina vai kļūdās par to, cik ilgi poligonā “Getliņi” vēl pietiks vietas sadzīves atkritumu apglabāšanai, sabiedrībai ir izkristalizējusies nostāja, ko darīt pēc tam, kad poligons būs pilns. 53,1% iedzīvotāju iesaka pārstrādei nederīgo sadzīves atkritumu problemātiku risināt, izbūvējot atkritumu reģenerācijas staciju, savukārt jauna atkritumu poligona izveidei priekšroku dod vien 12% Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Saskaņā ar pētījumu aģentūras “Norstat Latvia” šī gada oktobrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas datiem uz jautājumu, ko darīt tad, kad poligonā “Getliņi” vieta jauniem atkritumiem būs beigusies, 12,9% iedzīvotāju ieteiktu paplašināt esošo poligonu, 12,1% respondentu risinājumu meklētu jauna atkritumu poligona izveidē citviet Latvijā, bet 2,4% rosinātu atkritumus izvest uz citām valstīm. No visiem respondentiem tikai 6,1% paļautos uz atkritumu rūpīgāku šķirošanu bez jaunas infrastruktūras izveides. Savukārt 53,1% iedzīvotāju pārstrādei nederīgos atkritumus pēc poligona maksimālās kapacitātes sasniegšanas ieteiktu novirzīt atkritumu reģenerācijai, izbūvējot attiecīgas funkcijas rūpnīcu.
Zīmīgi, ka atbalsts reģenerācijas rūpnīcas izveidei pētījumā ir vienmērīgs dažādās sabiedrības grupās, piemēram, šādas stacijas izveidi atbalsta gan vecāka gadagājuma cilvēki, kas nereti ir konservatīvāki (vecuma grupā no 45 – 75 gadiem reģenerācijas stacijas izveidi atbalsta vairāk nekā 55% aptaujāto), gan gados jaunāki iedzīvotāji (vecuma grupā no 18 – 34 gadiem reģenerācijas stacijas izveidi atbalsta vairāk nekā 51% aptaujāto). Vienlaikus visizteiktāk šādas stacijas izveidi atbalsta iedzīvotāji ar profesionālo izglītību (61%) un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvojošie (55,1%).
“Sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka liela daļa Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju jau šobrīd saprot un apzinās, ka poligona “Getliņi” piepildījuma problēmu nav iespējams atrisināt ar atkritumu rūpīgāku šķirošanu, savukārt jauna atkritumu poligona izveide ir sliktākais variants. Ir nepieciešams domāt par atbilstošas infrastruktūras izveidi, kā tikt galā ar to atkritumu daļu, kas pārstrādei nav piemērota,” norāda SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
Atkritumu reģenerācija ir atkritumu termiska pārstrāde, iegūstot no tiem enerģiju elektrības un siltumenerģijas ražošanai, tādējādi aizstājot citus resursus, piemēram, dabasgāzi vai koksni, kas šim mērķim būtu jāizmanto. Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas likumā atkritumu reģenerācija ir iekļauta kā viena no atkritumu apsaimniekošanas pamatdarbībām.
Eiropā atkritumus reģenerē jau vairākus desmitus gadu, veiksmīgi atrisinot gan poligonu aizpildījuma problēmu, gan apgādājot pilsētu iedzīvotājus ar pieejamāku elektroenerģiju un siltumu. Arī Lietuvā un Igaunijā būtiska daļa atkritumu tiek pārstrādāta enerģijā – Lietuvā tiek reģenerēti aptuveni 26% atkritumu, bet Igaunijā 43% atkritumu. Piemēram, Lietuvā kopumā darbojas trīs atkritumu reģenerācijas stacijas: Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Viļņas koģenerācijas stacija, kas sāka darboties 2021. gadā, kopā ar biomasas bloku nodrošina aptuveni 40% pilsētas siltumapgādes.,
Lai informētu sabiedrību par Baltijas valstīs lielākā cieto nešķiroto sadzīves atkritumu poligona “Getliņi” aizpildījuma problēmu, kā arī izglītotu par atkritumu apsaimniekošanas alternatīvām, oktobra beigās SIA “Getliņi EKO” atklāja informatīvo kampaņu: “Jauns atkritumu poligons ir sliktākais variants”. Kampaņas ietvaros ikviens iedzīvotājs aicināts iepazīties ar vietnē www.citsvariants.lv apkopotajām atkritumu alternatīvajām apsaimniekošanas metodēm, kā arī pārbaudīt savu veiklību īpaši izveidotā spēlē, palīdzot atkritumiem nenonākt poligonā.