Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma jau šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Lai arī šķirošanas infrastruktūra pēdējos gados ir pilnveidota un daļa sabiedrības aktīvi šķiro – “Getliņi” poligonā 2025. gadā apglabāti 118 tūkstoši tonnu atkritumu, kas ir par 31% mazāk nekā 2024. gadā – noglabāto atkritumu apjoms joprojām ir liels. Šie dati atklāj, ka Latvija nav tuvu Eiropas Savienības noteiktajiem mērķiem, kas paredz, ka līdz 2035. gadam poligonā nedrīkst nonākt vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, bet vismaz 65% jānodod pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai. Šī neatbilstība liecina, ka šodienas rīcības jau tagad ietekmē nākotnes infrastruktūru, finanses un vidi, un nākamajām paaudzēm būs jārisina sekas, ko mēs šobrīd vēl varam mazināt.
Šī problēma nav tikai lokāla – tā iekļaujas globālā tendencē. Pasaulē ik gadu tiek radīti vairāk nekā 2 miljardi tonnu sadzīves atkritumu, un, kā vēstīts Pasaules Bankas (“World Bank”) ziņojumā, prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis apjoms pieaugs vēl par 70%. Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekošana nākotnē kļūs par vienu no būtiskākajiem infrastruktūras un vides izaicinājumiem visā pasaulē. Latvija šajā kontekstā nav izolēta – jo vairāk mēs šodien noglabājam, nevis pārstrādājam, jo lielāks būs spiediens uz infrastruktūru, resursiem un vidi nākotnē.
Riskējam ar jaunu poligonu izbūvi
Poligoni nav vienkārši atkritumu glabāšanas vietas – tie ir kompleksi infrastruktūras objekti, kas prasa pastāvīgu uzturēšanu, vides monitoringu un attīstību. Lai varētu nodrošināt atkritumu apglabāšanu arī nākamajos 10 gados, “Getliņos” pašlaik jau tiek būvēta jauna atkritumu glabāšanas šūna, kuras izbūve vien izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro. Tas ir tikai sākums, jo poligona kapacitāte ir ierobežota, un, ja esošā infrastruktūra tiks pārslogota, nākotnē būs jāplāno jauni poligoni. To izbūve Latvijā nozīmēs sarežģītus vides novērtējumus, ilgstošus administratīvos procesus un potenciālu sabiedrības pretestību, kas var kavēt projektu attīstību.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atbildība par atkritumiem nebeidzas brīdī, kad poligons tiek slēgts. Iedzīvotājiem un valstij būs jārēķinās ar to, ka slēgtie poligoni vēl vismaz trīsdesmit gadus būs jāuzrauga un jāapsaimnieko, lai kontrolētu infiltrāta, gāzu un citu piesārņojošo vielu noplūdi vidē. Tas nozīmē ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, monitoringa sistēmas uzturēšanu un vides aizsardzības pasākumus, kas turpinās prasīt resursus arī tad, kad poligons vairs netiks izmantots. Šī pēcuzraudzība ir būtiska, lai pasargātu gruntsūdeņus, augsni un apkārtējo vidi, taču tā vienlaikus izgaismo, cik ilgi nākamajām paaudzēm nāksies risināt šodien radīto atkritumu sekas. Šodienas rīcība ietekmē, cik ātri poligoni aizpildīsies, cik bieži būs jābūvē jaunas šūnas un cik dārga būs atkritumu apsaimniekošana nākotnē.
Lielāka apsaimniekošanas maksa, mazāks atlikums katra maciņā
Sadzīves atkritumi, kā arī līdzīgi atkritumi no birojiem, veikaliem un citiem avotiem – tā dēvētie “komunālie atkritumi” – veido 27 % no kopējā atkritumu apjoma, kas tiek radīts Eiropas Savienībā (Eiropas Revīzijas palātas dati, 2025.gads). Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa joprojām ir salīdzinoši zema, taču to būtiski ietekmē tas, cik liels atkritumu apjoms nonāk poligonos nešķirotā veidā. Nešķiroti atkritumi nozīmē papildu mehānisko šķirošanu, lielākas transportēšanas izmaksas, ātrāku poligonu šūnu piepildīšanos un biežāku nepieciešamību izbūvēt jaunu infrastruktūru. Katrs šāds posms rada izmaksas – sākot no savākšanas un pārkraušanas līdz pat apglabāšanai un vides aizsardzības pasākumiem. Jo lielāks nešķiroto atkritumu īpatsvars, jo lielāks tehniskais un finansiālais slogs gulstas uz visu sistēmu kopumā.
Turpinot nešķirot atkritumus, šis slogs pieaugs ne tikai infrastruktūrai, bet arī sabiedrībai. Būs nepieciešami papildu ieguldījumi šķirošanas līnijās, bioloģisko atkritumu pārstrādē, transporta loģistikā un poligonu kapacitātes paplašināšanā. Šīs izmaksas ilgtermiņā nav iespējams absorbēt bez atkritumu apglabāšanas tarifu pārskatīšanas, jo atkritumu apsaimniekošanas sistēmai jāspēj segt savas darbības un uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to šodienas šķirošanas paradumi tieši ietekmē to, cik efektīva un finansiāli sabalansēta būs sistēma nākotnē un ar kādu izmaksu līmeni nāksies rēķināties sabiedrībai kopumā.
Atkritumu šķirošana nav tikai formalitāte
Pareiza atkritumu šķirošana šodien ir veids, kā mazināt nākotnes izaicinājumu apmēru. . Katrs atkritums, kas tiek pareizi sašķirots – iepakojums, bioloģiski noārdāmie materiāli, tekstils un stikls – pagarinās poligona darbības laiku, samazinās nepieciešamību būvēt jaunas šūnas un palīdzēs saglabāt dabas resursus. Šāda rīcība ne tikai samazina nākotnes finansiālo slogu, bet arī nodrošina, ka materiāli tiek atgriezti ekonomikā, nevis vienkārši apglabāti, radot siltumnīcas efektu izraisošas gāzes un vides piesārņojumu ilgtermiņā.
Protams, ne visus izaicinājumus izdosies atrisināt tikai ar atkritumu pareizu šķirošanu – vienlaikus ir jāattīstās arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes tehnoloģijām -, taču iedzīvotāju šķirošanas paradumu maiņa ir būtiska un neatņemama šī kopējā procesa sastāvdaļa, ja vēlamies rītdienu sagaidīt bez jauniem poligoniem un palielinātu slogu uz mūsu finansēm.
Šķirot nedrīkst izmest! – tas, kādā pasaulē dzīvosim rīt, ir atkarīgs tikai un vienīgi no mūsu pašu rīcībām un tā, kur šajā uzsaukumā izvēlēsimies ielikt komatu. Ja atkritumu šķirošanu ieviesīsim savos ikdienas paradumos un mērķtiecīgi to praktizēsim, nākamajām paaudzēm būs vieglāk uzturēt efektīvu atkritumu apsaimniekošanu, samazināt poligonu noslogojumu un nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi. Šodienas izvēles nosaka to, kāda būs nākotne, un rāda, ka atbildība par vidi un resursiem sākas tieši ar mūsu pašu darbībām mājās un kopienās.
Lai sabiedrību motivētu un veicinātu atkritumu pareizu šķirošanu, tiek īstenotas kampaņas, piemēram, “Jāšķiro ir viss! Un viss.”, kuru mērķis ir ne tikai atgādināt par šķirošanas nepieciešamību, bet arī skaidrot, kā pareizi šķirot dažādus atkritumus. Šīs iniciatīvas palīdz cilvēkiem apzināties, ka šķirošana nav tikai formalitāte, bet reāla darbība, kas ietekmē nākotnes infrastruktūras noslodzi, vides kvalitāti un resursu ilgtspēju.
Lilija Dukaļska, “Getliņi EKO” vides pārvaldības daļas vadītāja