Racionalizējot patēriņu, iespējams būtiski samazināt ģimenes izdevumu sadaļu, jo iegādātās lietas un pārtikas produkti tiek izmantoti pilnīgi, kā arī netiek veikti lieki pirkumi. Vienlaicīgi, mainot attieksmi pret patēriņu, tiek samazināts kopējais sadzīves atkritumu apjoms. Praktiskos padomos, kā svētkos un ikdienā radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, dalās SIA “Getliņi EKO” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš un Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa.
“Ja nemainīsim paradumus, atkritumu kalni poligons turpinās augt. Tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences, piemēram, 49% iedzīvotāju kā vienu no atkritumu samazināšanas veidiem piekopj atturēšanos no lieka apģērba un apavu pirkšanas izpārdošanu laikā – noskaidrojām nesenajā aptaujā. Savukārt 73% izvēlas neizmest apģērbu, bet to atdod citiem vai pārdod, taču katrs otrais (50%) izvēlas labot un remontēt lietas, pirms tās izmest,” SIA “Getliņi EKO” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvia” šoruden veiktā sabiedriskās domas aptaujas* rezultātus komentē SIA “Getliņi EKO” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš.
Tāpat, salīdzinot ar pagājušo gadu, cilvēki aizvien aktīvāk plāno maltītes, lai nerastos ēdiena pārpalikumi. Šādu paradumu savā ikdienā ir ieviesuši 67% respondentu, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Tomēr tikai katrs desmitais iedzīvotājs dod priekšroku precēm no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Interesanti, ka vecuma grupā no 18-29 gadiem šādai izvēlei ir augstāks īpatsvars – 21%, kamēr vecumā pēc 50 gadiem tikai 5%, bet bez-iepakojuma veikalos iepērkas tikai katrs divdesmitais.
Vienlaikus secināts, ka trešajai daļai (35%) iedzīvotāju, kuri nedomā par atkritumu samazināšanu, pietrūkst praktisku padomu, savukārt 30% uzskata, ka par atkritumu samazināšanu jādomā valstij, pašvaldībai, atkritumu apsaimniekotājiem.
40% no sabiedrības atkritumiem ir bioloģiskie jeb pārtikas atkritumi, un lielākā daļa no tiem rodas tieši katra mājās. Dažādu iemeslu dēļ Latvijas mājsaimniecības atkritumos izmet daudz pārtikas, uzsver Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa, atgādinot dažus ieteikumus kopējā atkritumu daudzuma samazināšanai: “Pirmais ieteikums – sekot līdzi ledusskapja saturam, plānot maltītes un lietot saldētavu, lai glābtu to, kas varētu ātri sabojāties. Otrais ieteikums – pirkt mazāk! Agresīvais mārketings mūs mēģina pārliecināt dažādos veidos, ka mēs jutīsimies labāki, vērtīgāki vai skaistāki, ja pirksim vienu vai otru lietu. Atceramies, ka tāds ir daļas uzņēmēju bizness. Mūsu laika un naudas ieguldījums būs daudz labāks, ja līdzekļus tērēsim pieredzes, prasmju veidošanai, individuāli vai kopā ar cilvēkiem vai pie dabas pavadītam laikam, nekā pērkot lētas un sliktas kvalitātes lietas, par kurām jau sākotnēji noprotams, ka tās savu dzīvi ātri vien beigs atkritumos. Trešais ieteikums – ja tiešām ir vajadzība kaut ko pirkt, tad vispirms vajadzētu padomāt, vai un kādas ir alternatīvas – varbūt iecerēto ir iespēja aizņemties, izīrēt, pirkt lietotu, salabot vai pielāgot jau esošu lietu. Ja citādi nevar, tad labāk pirkt retāk, bet kvalitatīvu lietu, kas kalpos ilgi.”
Kā mainīt paradumus un pieļautās kļūdas patēriņā?
Pārdomātu patēriņu vajadzētu uztvert kā ieguldījumu apkārtējās vides, faunas un floras saglabāšanā. Piemēram, jebkurš industriālās ražošanas process negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, floru un faunu. Samazinot patēriņu, tiek samazināts spiediens uz ražojošajām industrijām par arvien jaunu un jaunu preču nepieciešamību patēriņa tirgū.
Mums katram ir vērts apdomāt savus iepirkšanās paradumus ikdienā, jo lieku pārtikas produktu iegāde, kas gala rezultātā tiek izmesti neapēsti, rada papildu atkritumus un ir arī lieks slogs mūsu maciņam. Savukārt par “ātro modi” dēvēto ražojumu popularitāte ir salīdzinoši īsa – pēc iegādes tie tiek valkāti vien dažas reizes, līdz nonāk atkritumu konteinerā. Bieži vien “ātrās modes” apģērbi tiek gatavoti no sintētiskiem audumiem, kas praktiski nepadodas pārstrādei un nonāk atkritumu poligona kalnā.
Veido iepirkšanās sarakstu
Uz veikalu labāk doties paēdušam, kā arī ar sarakstu – vislabāk viedierīcē, lai taupītu arī papīru. Šādi vērts rīkoties ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā, lai pirktu mazāk un tikai pašu nepieciešamāko.
Pirms ejat iepirkties uz pārtikas veikalu, tirgu, vispirms pārliecinieties par ledusskapja un pārējo pārtikas glabāšanas vietu saturu – apēdiet, izdzeriet, kas jau ir mājās, īpaši, ja kāda produkta derīguma termiņš ir īss vai tuvojas beigām.
Plānojiet ēdienkarti konkrētām ēdienreizēm, pamēģiniet arī pārtiku iegādāties internetā, iespējams, izdosies iepirkties racionālāk, jo mazāk kārdinājumu vienā plauktā pēc otra.
Dāvanas bez iepakojuma un eglīte podiņā
Izvēlieties dāvanas bez papildu iepakojuma! Iesaiņojuma papīrs bieži vien nav nepieciešams, un dāvana bez tā ne dāvināšanas, ne saņemšanas prieku nemazinās. Savukārt Ziemassvētku egle podiņā ļaus par to priecāties vēl daudzus gadus, ja pavasarī to iestādīsiet dārzā vai citviet. Eglītes dekorēšanai izmantojiet pašdarinātus rotājumus no dabai draudzīgiem materiāliem! Kvalitatīvas lietas kalpos ilgāk, bet katrai ir savs mūžs, turklāt, atkarībā no lietošanas, var gadīties to sabojāt. Tam nevajadzētu būt iemeslam izmest, bet gan salabot un varbūt pat defektu pārvērst par efektu. Vai to spējat paveikt pašu rokām, vai nesat meistaram – tas lai paliek jūsu ziņā! Ja lieta salabota, tīra un kārtīga, to var arī ziedot. Ja neuzticaties dažādām organizācijām, padomājiet, gan jau arī jūsu lokā ir kāds, kam tā noderēs.
*Par pētījumu: SIA “Getliņi EKO” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvia” sabiedriskās domas aptauja tika veikta šī gada oktobrī, tajā piedalījās 710 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.