2025. gadā Viduslatvijas reģiona* atkritumu šķirošanas centros no iedzīvotāju radītajiem sadzīves atkritumiem izšķirotas kopumā vairāk nekā 28 tonnas bateriju, liecina atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” apkopotie dati.
Baterijas var saturēt smagos metālus un ķīmiskas vielas, piemēram, svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, niķeli, litiju, kobaltu un mangānu. Ja tās tiek nepareizi apsaimniekotas un kopā ar sadzīves atkritumiem nonāk vidē, daļa no šīm vielām var radīt nopietnu kaitējumu apkārtējai ekosistēmai un cilvēku veselībai.
“Dati par bateriju apjomu, kas atšķirots no sadzīves atkritumiem, rāda satraucošu ainu. Pirmkārt, tas liecina, ka iedzīvotāji joprojām neapzinās ietekmi, kādu baterijās esošās ķīmiskās vielas un metāli var radīt apkārtējai videi. Nonākot dabā, sastāvdaļas no bojātām baterijām var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, bet atsevišķas toksiskas vielas var uzkrāties dzīvajos organismos un nonākt barības ķēdē. Un, otrkārt, lai arī dažādās aptaujās gandrīz 90% iedzīvotāju norāda, ka ikdienā šķiro atkritumus, faktiskā situācija iezīmē ne tik pozitīvu ainu, jo 28 tonnas bateriju, kas nonākušas sadzīves atkritumos, ir patiešām iespaidīgs apjoms,” atzīst Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” vadītāja Sniedze Sproģe.
Tāpat jāņem vērā arī aizdegšanās risks, ko var radīt baterijas un ierīces, kuru sastāvā ir litijs, ja tās nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā. Atkritumu apsaimniekošanas procesā baterijas var tikt saspiestas, deformētas vai citādi bojātas, kā rezultātā var rasties īssavienojums un baterija var uzliesmot. Īpaši bīstamas šādās situācijās ir litija jonu baterijas, jo bojājuma gadījumā tajās var sākties nekontrolēta termiska reakcija. Tā kā atkritumu šķirošanas un pārkraušanas vietās vienuviet atrodas liels daudzums viegli uzliesmojošu materiālu, pat neliels aizdegšanās avots var izraisīt plašāku ugunsgrēku un negatīvi ietekmēt vai pat uz laiku apstādināt atkritumu apsaimniekošanas procesus. Tāpēc bateriju šķirošana mājsaimniecībās ir jo īpaši svarīga.
“Lai arī mūsdienu šķirošanas rūpnīcās ir pieejamas tehnoloģijas, kas palīdz atdalīt baterijas no kopējās atkritumu plūsmas, nav iespējams garantēt, ka tiks izšķirota katra baterija. Daļa bateriju jau ir bojātas, bet citas, nonākot saskarē ar bio atkritumiem un citiem mitriem materiāliem, kļūst grūti atdalāmas. Šādos gadījumos arī šķirošanas līnijās izmantotās tehnoloģijas tās ne vienmēr spēj atpazīt un izlasīt no kopējās masas. Tāpēc drošākais un atbildīgākais risinājums ir baterijas nodot speciāli tām paredzētās savākšanas vietās jau brīdī, kad tās kļuvušas nederīgas lietošanai, nevis cerēt, ka tās vēlāk tiks atdalītas šķirošanas rūpnīcā,” norāda Sproģe.
Lai novērstu bateriju nonākšanu sadzīves atkritumu plūsmā, iedzīvotāji aicināti izlietotās baterijas uzkrāt atsevišķi un nodot speciāli tām paredzētos savākšanas konteineros. Tie pieejami gan lielveikalos, gan virknē degvielas uzpildes staciju, kā arī atkritumu dalītās vākšanas laukumos. Izlietoto bateriju nodošanas vietas iespējams atrast vienotajā atkritumu šķirošanas vietnē www.skiroviegli.lv. Savukārt dažādi padomi un praktiska informācija, kā pareizi šķirot baterijas un citus bīstamos atkritumus, apkopota Viduslatvijas atkritumu šķirošanas ceļvedī, kas pieejams SIA “Getliņi EKO” mājaslapā šeit.
Pareizi nododot baterijas, tiek samazināts gan vides piesārņojuma, gan ugunsgrēku risks, kā arī baterijās esošās izejvielas var tikt novirzītas pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.
*Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionu veido 13 pašvaldības – Rīgas valstspilsēta, Jelgavas valstspilsēta, Ādažu novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Siguldas novads.