Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka maksas paaugstināšana par sadzīves atkritumu izvešanu nemotivētu viņus samazināt atkritumu daudzumu ikdienā. Savukārt kā labāko pamudinājumu to darīt vairāk nekā puse jeb 58 % respondentu min dalīto atkritumu šķirošanas konteineru plašāku izvietošanu pilsētvidē, liecina SIA “Getliņi EKO” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvia” veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka trešdaļa jeb 29 % aptaujāto uzskata, ka viņus motivētu samazināt atkritumu daudzumu, ja ar dažādu izglītojošu kampaņu palīdzību būtu iespējams uzzināt, kā to darīt. Tas nozīmē, ka kopumā Latvijā cilvēki ir gatavi mainīt savus atkritumu samazināšanas paradumus, ja vien viņiem ir informācija, kā ērtāk un vieglāk to darīt.
“Ja mēs neko nemainīsim savos atkritumu apsaimniekošanas paradumos, atkritumu poligons “Getliņi” būs pilns jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. Protams, lēmums par to, vai būvēt jaunu atkritumu noglabāšanas poligonu vai meklēt citas alternatīvas, primāri ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Rīgas domes ziņā, taču iedzīvotāji, sākot samazināt atkritumu daudzumu, var aizkavēt tik strauju poligona aizpildīšanos. Šī gada novembrī, aktualizējot poligona aizpildīšanos, uzsākām trīs mēnešu ilgu izglītojošo kampaņu, kurā sniedzam praktiskus padomus, kā ikviens ar vienkāršām darbībām var samazināt atkritumu daudzumu. Es ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs varam mainīt situāciju,” uzsver SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Aptaujas dati arī atklāj, ka 18 % respondentu īpašu uzmanību atkritumu samazināšanai ir gatavi veltīt, apzinoties, ka jau pavisam drīz atkritumu poligonā “Getliņi” vairs nebūs vietas, kur noglabāt pārstrādei nederīgos atkritumus.
“Tas, ka teju piektā daļa aptaujāto apzinās, cik lielā mērā tieši viņu atkritumu samazināšanas paradumu uzlabošana var ietekmēt poligona aizpildījumu, rada cerību, ka tuvākajā laikā iedzīvotāju paradumi mainīsies. Pieņemu, ka lielā mērā tas ir saistīts arī ar nevēlēšanos redzēt atkritumu poligonu savas dzīvesvietas tuvumā. Tajā pašā laikā cilvēki arvien vairāk sāk apzināties savu individuālo vai mājsaimniecības ieguldījumu tajā, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu,” – tā I. Stirāns.
Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem iespēju robežās atkritumus šķiro 59 % Latvijā dzīvojošo. Salīdzinājumam – tikai 16 % respondentu uzsver, ka to dažādu iemeslu dēļ nedara, bet 23 % šķiro tikai tos atkritumus, kuru šķirošanas konteineri ir viņu mājās vai dzīvesvietas tuvumā.
Taujāti par biežāk realizētajām aktivitātēm, ko Latvijas iedzīvotāji īsteno ar mērķi samazināt radīto atkritumu daudzumu, visbiežāk tiek minēta vairākkārt izmantojamo maisiņu lietošana (70 %), maltīšu plānošana ar mērķi neizmest neapēsto (59 %), atturēšanās no lieka apģērba un apavu iegādes izpārdošanas laikā (33 %).
Par pētījumu: sabiedriskās domas aptauja tika veikta šī gada septembrī, un tajā piedalījās 711 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.